Kā pierādīt CO2 izmešus uz tonu alumīnija?

Ko konkrēti jums jāizdara

Ko no jums sagaidāms

CO₂ emisijas uz tonnu alumīnija ir skaitlis, kas parādās vairākos vietos, no kuriem katrs ir savs regulējums un savs pierādīšanas pienākums. Produkta pasportam un CBAM ir spēkā dažādi noteikumi, dažādas veidlapas, un šobrīd arī nav galīgās aprēķina metodes pašam pasportam. Tas padara tēmu mulsinošu, taču pienākumus ir iespējams sadalīt.

Aprēķins saskaņā ar noteiktu metodi

Ciparu produkta pasportam ir spēkā tas, ka mērījumus un aprēķinus nedrīkst brīvi izvēlēties: ESPR (Regula (ES) 2024/1781) 39. pants nosaka, ka testēšana, mērīšana un aprēķināšana tiek veikta pēc metodēm, kas ir noteiktas produkta komponentei. Alumīnijam šī CO₂ uz tonnu metode vēl nav publicēta. Praktiski tas nozīmē 10 līdz 100 darbinieku uzņēmumam, ka pašu aprēķina metode — neatkarīgi no tā, cik pūliski tā ir izstrādāta — vēlāk jāaizstāj, tiklīdz ir pieejama oficiālā metode. Ja uzņēmums jau tagad strādā ar siltumnīcefekta gāzu grāmatvedību, piemēram, klientam vai CBAM nolūkos, ir jēga šos skaitļus un pamatā esošos avota datus glabāt atsevišķi, lai vēlāka pāreja uz oficiālo metodi nenozīmētu, ka viss būtu no jauna jāpieņem. Vairāk par šīs metodes statusu ir minēts lapā par metodi, ar kuru pasporta vērtības tiek mērītas.

CO₂ cipara izcelsmes pierādīšana

CO₂ cipars uz tonnu ir lietojams tikai tad, ja ir skaidrs, no kā tas nāk: no kuras fabrikas, kura procesa, kādas enerģijas maisījuma. Uzņēmumam, kas pērk un apstrādā alumīniju, tas nozīmē, ka cipara izcelsme — ne tikai pats cipars — jāreģistrē. Alumīnijam emisijas uz tonnu ir ļoti atšķirīgas starp primāro alumīniju (elektrolīze) un pārstrādāto alumīniju (pārkausēšana), un šie divi nedrīkst sajaukt vienā vidējā rādītājā bez skaidras informācijas par to, kā šis vidējais rādītājs ir konstruēts. Tas attiecas arī uz jautājumu, cik pārstrādāta materiāla ir partijā; šie divi skaitļi — CO₂ uz tonnu un pārstrādāta alumīnija daļa — pieder viels otram un bieži tiek jautāti kopā. Skatīt arī kā tiek pierādīta pārstrādāta alumīnija daļa.

CBAM kā atsevišķs, jau esošs process

Neatkarīgi no produkta pasporta CBAM jau eksistē: Regula (ES) 2023/956 obligāti paredzē, ka deklarants, importējot alumīniju no ārpus ES, jāziņo par ieslēgtajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Uzņēmumam, kas importē alumīniju, tā nav tāpēc nākotnes pienākums, bet aktuāls. Skaitļi, kas tiek sagatavoti CBAM nolūkos — uz tonnu, katrai produktu kategorijai, katrai izcelsmes iekārtai — nav automātiski tie paši skaitļi, kas nākamais būs produkta pasportā, jo sistēmas ir izstrādātas neatkarīgi viena no otras, taču pamatā esošie avota dati (enerģijas patēriņš, ražotāja procesa dati) bieži vien ir pārnēsājami. Kas tieši CBAM pieprasa un kam, ir izskaidrots lapā par lapu par CBAM un alumīniju.

Atšķirība starp dosejē un pasportu

Uzņēmumam, kas jebkurā gadījumā iesniedz CO₂ aprēķinu — klientam, ilgtspējas ziņojumam, CBAM — ir svarīgi saprast atšķirību starp to, kas paliek iekšējs, un to, kas nākamais būs publiski redzams pasportā. Pasports parāda noteiktu ciparu saskaņā ar noteiktu metodi; pamatā esošais aprēķina modelis, pieņēmumi un avota dati paliek ārpus tā. Šī atšķirība starp tehnisko dosejē un ciparu produkta pasportu ir tieši vieta, kur daudzi uzņēmumi bīd, un tas ir izskaidrots lapā par lapu par atšķirību starp tehnisko dosejē un pasportu.

Kur praktiski notiek kļūdas

Piegādātājs piegādā vienu CO₂ ciparu uz tonnu visai gada produkcijai, kamēr šī produkcija daļēji sastāv no primārā un daļēji no pārstrādāta alumīnija. Vidējais cipars tad nav izsekojams līdz noteiktai partijai, un uz pieprasījumu sniegt pamatojumu nav pieejams sadalījums.

Vēl viens scenārijs: uzņēmums produkta pasē izmanto tādu pašu CO₂ vērtību, kādu tas ir norādījis arī CBAM nolūkos, bez pārbaudes, vai jomas un aprēķina noteikumi sakrīt. CBAM aprēķina, izmantojot savu sistēmu iegultajām emisijām importa gadījumā; tā nav vienkārši aizstājama ar metodi, kas vēlāk tiks noteikta produkta pasem.

Trešā situācija: alumīnija pusfabrikātu importētājs pārņem ārvalstu ražotāja CO₂ skaitli bez avota dokumentiem un uz pierādījumu pieprasījumu nevar iesniegdīt neko, kas pārsniegtu e-pastu vai rindu piedāvājumā.

Ceturtā situācija: uzņēmums pats aprēķina CO₂ vērtību, izmantojot savu aprēķina modeli, pieņemot, ka tas vēlāk var tikt automātiski pārnests uz produkta pasi. Tiklīdz oficiālā metode saskaņā ar ESPR 39. pantu tiek publicēta, izrādās, ka pašu pieeja atsevišķos punktos atšķiras, un skaitli ir jāpārbūvē — ko būtu varējis novērst, ja no paša sākuma avota dati būtu strukturēti glabāti.

Piektā: uzņēmums domā, ka CO₂ skaitlis ir konfidenciāla komercnoslēpums un nevēlas to dalīties ar pusi, kas sagatavo pasi, kamēr nav skaidrs, kāda informācijas daļa vēlāk kļūs publiska un kāda var palikt aizsargāta. Šo nozīmīgumu izlemj jautājums par to, vai sensitīvi komercstarpniecības dati par alumīniju ir jāpublicēun tas atšķiras no jautājuma, kas biedram pēc uzraudzības drīkst apskatīties datus, uz kuru atbildi sniedz lapa par to, kurš drīkst aplūkot datus no produkta pasē.

Ko varat ierakstīt

• Katrai pusei vai ražošanas partijai: CO₂ skaitlis uz tonnu ar norādi uz izmantoto aprēķina metodi vai rīku un tā versiju.
• Skaitļa avots: fabrika, procesu līnija, un vai tas attiecas uz primāru vai pārstrādātu alumīniju vai jauktības attiecību.
• Avota dati, uz kuriem skaitlis ir balstīts: energopatēriņš, energoavots, ražotāja procesu dati — glabāti atsevišķi no paša galarezultāta.
• Importētajam alumīnijam: CBAM ziņošana un ārvalstu ražotāja vai instalācijas pamatā esošie dati.
• Piezīme pie katra skaitļa par to, vai tas ir paredzēts CBAM, klienta jautājumam vai nākotnes izmantošanai produkta pasem, lai scope un metode netiktu jauktā.
• Atsauce uz sakausējuma un EN-AW-apzīmējuma partijai, jo CO₂ skaitļi var atšķirties pa sakausējumiem; skatīt kā sakausējums un EN-AW-apzīmējums tiek noteikti.