Vai es drīkstu iznīcināt nepārdotu alumīnija krājumus?

Ko konkrēti jums jāizdara

Ko no jums sagaidāms

ESPR satur atsevišķu daļu par nopirkto patēriņa preču iznīcināšanu: Regulas (ES) 2024/1781 23.–26. panti. Šī daļa pirmkārt nav paredzēta alumīnija pusfabrikātiem, bet patēriņa precēm plašākā nozīmē. Uzņēmumiem, kas strādā ar alumīniju, tas ir tomēr aktuāli, jo sistēma — ziņošana un atsevišķos gadījumos aizliegums — tiek piepildīta katrai produktu grupai caur deleģētajiem aktiem. Tas, kas konkrēti attiecas uz alumīniju, vēl nav noteikts.

Ziņošanas pienākums par iznīcinātām nepārdotām precēm

ESPR 24. pants nosaka pienākumu noteiktiem tirgus dalībniekiem ziņot par nepārdoto patēriņa preču apjomu, kurus viņi iznīcina, un par iemesliem tam. Praktiskai 10 līdz 100 darbinieku uzņēmuma darbībai tas nozīmē, ka krājumu iznīcināšana vairs nevar būt iekšējs, nedokumentēts lēmums, tiklīdz šis pienākums attiecas uz produktu grupu: tad ir jāpārraudzī skaitliski pārskats, sadalīts pēc iemesla (pārprodukcija, atgriešanas, kvalitātes novirzes, produkta dzīves cikla beigas un tamlīdzīgi).

Iespējams aizliegums iznīcināt noteiktās produktu grupās

24. pants arī pavēr ceļu aizliegumam iznīcināt nepārdotās patēriņa preces, ko detalizēt katrai produktu grupai caur deleģēto aktu. Šāds aizliegums tāpēc automātiski neattiecas uz visiem produktiem, uz kuriem attiecas ESPR — tas ir jānosaka atsevišķi. Alumīnija pusfabrikātiem šobrīd nav publicēts deleģēts akts, kas to regulē. To, ko konkrēti nozīmētu šāds aizliegums šim sektoram un vai tas tiks pieņemts, pašlaik nav iespējams pateikt.

Izņēmumi un mazāku uzņēmumu loma

23. un 25. panti atstāj vietu izņēmumiem, tostarp saistībā ar uzņēmuma lielumu un situācijām, kuros iznīcināšana ir saprātīgā vienīgā iespēja (piemēram, drošības riski). To, kā tie izņēmumi tiks tieši piepildīti — kāds uzņēmuma lielums, kādi gadījumi — ES līmenī vēl tiks noteikts. Vidējam uzņēmumam tagad galvenokārt ir svarīgi zināt, ka pastāv atšķirība starp vispārējo ziņošanas pienākumu un iespējamo aizliegumu, un ka abi tiek noteikti atsevišķi katrai produktu grupai.

Attiecības ar digitālo produktu pasi

Starp ESPR šo daļu un produktu pasi pastāv netiešs savienojums. Pase reģistrē produkta datus no brīža, kad tas nonāk tirgū; ja produkts nekad netiek pārdots un tiklīdz tiek iznīcināts, paliek jautājums par to, kas notiek ar atbilstošajiem pases datiem. Tas vēl nav izstrādāts. Kurš painteresējas, kas ir alumīnija digitālā produkta pase precīzi, tur atradīs pamatu; iznīcināšanas noteikumi ir papildinājums, neatkarīgs normatīvais akts vienas un tās pašas regulas ietvaros.

Kur praktiski notiek kļūdas

Vairākas situācijas, kurās uzņēmumi neapzināti var nonākt pretī šiem noteikumiem vai par agri izdarīt secinājumus:

• Krājumi tiek iznīcināti bez iemesla reģistrēšanas. Kad produktu grupas ziņošanas pienākums stājas spēkā, iemesla un iznīcināto apjoma retrospektīvā rekonstrukcija ir grūtāka nekā tā ierakstīšana paša brīža laikā.
• Pieņēmums, ka aizliegums jau pastāv, kaut arī nav deleģēta akta. Daži uzņēmumi paredzami rīkojas pamatojoties uz ziņojumiem par citiem sektoriem (piemēram, tekstiliju, kur šis temats jau sen tiek apspriests) un kļūdaini pieņem, ka tas pats jau attiecas uz alumīniju.
• Neskaidrības starp "nepārdotu" un "noraidītu no kvalitātes iemesliem". Materiāls, kas tiek noraidīts tehniska defekta dēļ, ietilpst citā kategorijā nekā liekie, pārdošanai piemēroti krājumi — atšķirība ir svarīga tam, kā iespējams nākotnes pienākums varētu darboties.
• Nav atšķirības starp paša krājumiem un klienta krājumiem. Piegādāšanas attiecībās ne vienmēr ir skaidrs, kurš saskaņā ar nākotnes noteikumiem būtu atbildīgs par ziņošanu: ražotājs, importētājs vai puse, kas galu galā iznīcina krājumus.
• Iznīcināšanas lēmumus pieņem decentralizēti (darba vietā vai noliktavā) bez centrālā pārskata. Tas apgrūtina ātras ziņošanas sagatavošanu, ja par to tiek lūgts.

Ko varat ierakstīt

Bez konkrētas alumīnija saistības esamības ir iespējams jau tagad liktu pamatu, ko vēlāk varētu izmantot:

• Iekšējs iznīcināto nepārdoto krājumu pārskats ar datumu, daudzumu un iemeslu — pat ja tas vēl nav obligāts.
• Fiksēta darba kārtība iznīcināšanas atšķiršanai pārprodukcijas, atgriešanas un kvalitātes neatbilstības dēļ.
• Vienošanās ar piegādātājiem un pircējiem par to, kurš uztur kādus krājumu datus, īpaši alumīnijam, kas iet cauri vairākām piegādes ķēdes posmiem.
• Piezīme par to, kurām produktu grupām (profili, lieti izstrādājumi, iepakojuma alumīnijs) nākotnes delegētais akts varētu būt visvairāk pamatots, lai jauno noteikumu sekošana būtu vērstāka.

Tas saskan ar plašāko jautājumu ko jau tagad var darīt, kamēr noteikumi vēl nav galīgi– negaidīt, līdz saistība ir oficiāla, bet administrācijas pamatu jau sakārtot. Uzņēmumiem, kuri konkrēti jautā, kā tas attiecas uz materiālu, kas jau atrodas noliktavā brīdī, kad stājas spēkā jauni noteikumi, ir atsevišķs pārskats par ko darīt ar alumīnija krājumiem, kas jau ir, kad noteikumi stājas spēkā. Un tā kā šī ESPR daļa kļūst konkrēta tikai ar papildu noteikumiem par katru produktu grupu, ir noderīgi zināt kas tieši ir delegētais akts un kāpēc tas nosaka, ko uzņēmums var gaidīt – tikai pēc tā publicēšanas kļūs skaidrs, vai un kā alumīnijs ietilpst iznīcināšanas aizliegumā vai ziņošanas pienākumā.